Ieņēmumu vadības modeļi
        
            12. februāris, 2021 pl. 12:32,
                                                
                                            Nav komentāru
                                        
                            
                    
    
    
Ieņēmumu vadībai ir svarīga loma efektīvu un stratēģiski pareizu lēmumu pieņemšanā
  izmitināšanas uzņēmumā. Lai arī bez tās ir grūti iedomāties mūsdienīgu uzņēmuma
  vadību, nereti šī joma ir tikai lielo viesnīcu “privilēģija”, jo mazās naktsmītnes
  ierobežoto resursu dēļ nespēj tai algot pilnas laika vadītāju. Tas, savukārt,
  ir veicinājis dažādu alternatīvu risinājumu attīstību.
2017. gadā ASV tika veikts pētījums ar mērķi apzināt ieņēmumu vadības īstenošanas
    stratēģijas izmitināšanas uzņēmumos. Tika aptaujāti 188 dažādu līmeņu ASV viesnīcu
    direktori un ieņēmumu vadītāji un identificēti vairāki ieņēmumu vadības modeļi:
    iekšējais, centralizētais, korporatīvā ārpakalpojuma, trešo pušu ārpakalpojuma
    un jauktā tipa modelis. 
  Iekšējais 
Iekšējais ieņēmumu vadības modelis ir klasiskā ieņēmumu vadības forma, kurā naktsmītne
    investē savā kapacitātē – darbiniekos, programmnodrošinājumā, apmācībās. Kā
    viens no ieguvumiem ir lielāka kontrole pār šiem procesiem. Šo formu nereti
    izvēlas lielās naktsmītnes.
  Centralizētais
Centralizēts ieņēmumu vadības modelis ir vairāku naktsmītņu darbības koordinēšana
  no viena centrālā biroja. Visbiežāk tās ir nelielas naktsmītnes, kurām ir kopīgs
  sadarbības modelis (piemēram, vienas ķēdes vai viesnīcu grupas ietvaros). Pateicoties
  datortehnoloģiju un interneta attīstībai, centrālā biroja ieņēmumu vadītājs var
  strādāt ar viesnīcu sistēmām un nodrošināt nepieciešamo funkciju izpildi attālināti. 
  Korporatīvais ārpakalpojums
Ārpakalpojumu var definēt kā uzņēmuma darba vai darbību deleģēšanu ārējai struktūrai,
  kas specializējas konkrētu uzdevumu izpildē. Korporatīvais ārpakalpojums parasti
  ir saistīts ar noteikta zīmola uzņēmumiem, piemēram, kad viena zīmola viesnīcas
  iegādājas ieņēmumu vadības pakalpojumus no uzņēmuma galvenās mītnes. Piemēram,
  Hilton Revenue Management konsolidētais centrs (RMCC) pārdod šo pakalpojumu individuāliem
  viesnīcu īpašniekiem un operatoriem. 
  Trešo personu ārpakalpojums
Trešo pušu ārpakalpojums no korporatīvā ārpakalpojuma atšķiras ar to, ka darbi
  tiek deleģēti ar naktsmītni nesaistītam uzņēmumam. Ja sākumā ārpakalpojumu izmantošana
  nozīmēja mazāk svarīgu uzdevumu nodošana trešajām personām, tad pēdējā desmitgadē
  tās izmantošanas popularitāte un aptverto jomu spektrs ir strauji paplašinājies.
  Sākot no numuru uzkopšanas, ēdienu un dzērienu servisa līdz rezervēšanas centra,
  grāmatvedības vai ieņēmumu vadības pakalpojumiem. 
  Jaukta tipa
Jaukta tipa modelis ir jebkuru iepriekšminēto modeļu kombinācija. Piemēram, lai
  pieņemtu stratēģiskus un taktiskus lēmumus, naktsmītne savus apkopotos datus
  apvieno ar prognožu algoritmiem, kas iegūti no korporatīvā vai trešo personu
  ārpakalpojuma.

  Galvenie faktori izvēloties piemērotāko modeli
Atkarībā no naktsmītnes mērķiem un specifikas, ir vismaz trīs būtiski faktori,
  kas jāņem vērā, lemjot par nepieciešamo iekšējo resursu apjomu un sagaidāmo atdevi
  ieņēmumu vadības modeļa izvēlē.
  Izmaksas
Pirmais un galvenais faktors ir finansiālais aspekts - izmaksas ieņēmumu vadītāja
  algošanai un ieņēmumu vadības programnodrošinājumam. Šīs ir divas būtiskas izmaksu
  pozīcijas. Vai ieņēmumu vadītāja pienākumu veikšanai ir nepieciešams pilna laika
  darbinieks, un cik izmaksās kvalificēta speciālista algošana? Ja šīs izmaksas
  ir pārāk augstas vai arī konkrēto uzdevumu veikšana nenodrošina pilnas slodzes
  darbu, tad ir alternatīva - uzticēt šo uzdevumu izpildi kā papildu pienākumu,
  piemēram, kādam no viesu uzņemšanas vai pārdošanas nodaļas darbiniekiem. Bet,
  ņemot vērā, ka šo uzdevumu izpildē un lēmumu pieņemšanā nereti ir nepieciešamas
  plašākas zināšanas, jāpārliecinās par šī darbinieka kompetencēm. Vai arī jāapsver
  trešo pušu ārpakalpojumu izmantošana.
Otra izmaksu pozīcija – ieguldījumi programmnodrošinājumā. Lai aizstātu manuālas
  darbības un efektīvi izpildītu vienkāršākās ieņēmumu vadības funkcijas, ir nepieciešami
  tādi instrumenti kā pārdošanas kanālu pārvaldīšanas, konkurentu analīzes, ieņēmumu
  vadības u.c. programmnodrošinājums. Digitālo viesnīcas vadības rīku spektrs ir
  plašs, un piedāvājums nemitīgi attīstās. Savukārt tiešsaistes abonementu cenas
  svārstās no dažu desmitu līdz vairāku simtu eiro mēnesī. 
  Padziļināta izpēte
Otrs faktors ir nepieciešamība pēc padziļinātas izpētes, lai saņemtu plašāku situācijas
  analīzi un jomas ekspertu viedokli. Īpaši tas būtu svarīgi, pieņemot ilgtermiņa
  stratēģiskus lēmumus, kad, piemēram, nepieciešama makro un mikroekonomisko rādītāju
  vai dažāda mērķa tirgus analīze. 
  Personālvadība
Trešais - personālvadības faktors, piemēram, ļaujot viesnīcas kvalificētajam personālam
  vairāk koncentrēties uz viesu apkalpošanu, nevis nodarboties ar datu apkopošanu
  un analīzi. 
Katram no ieņēmumu vadības modeļiem ir savas priekšrocības un riski. Pirms izvēlēties
  par labu vienam vai otram modelim, izmitināšanas uzņēmumam ir svarīgi sabalansēt
  tā vajadzības ar iekšējiem finanšu resursiem, kā arī novērtēt šī pakalpojuma
  nozīmību ilgtermiņā. Mērķtiecīgi un plānveidīgi ieguldījumi ieņēmumu vadības
  procesu automatizācijā, tehnoloģijās un profesionāļu piesaistīšanā, palielinās
  uzņēmuma konkurētspēju un veicinās tā izaugsmi.
Izmantotie resursi:
Altin, M. (2017). A taxonomy of hotel revenue management implementation strategies. Journal of Revenue and Pricing Management 16, 246–264. https://doi.org/10.1057/s41272-017-0077-1 
